Atsauksme: Keita Atkinsone – Dzīve pēc dzīves

dzive-pec-dzivesNosaukums: Dzīve pēc dzīves
Autore: Keita Atkinsone
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
Lappuses: 492

Jau kopš Ursulas pirmās dzīves un nāves dienas viņai ir dota fantastiska iespēja. Iespēja dzīvot vēlreiz. Pareizi. Bez kļūdām. Bet vai tas vispār ir iespējams?

Pirms lasīšanas par šo grāmatu zināju vien to, ka galvenā varone vairākkārt atdzimst un ka kaut kur iejaukts arī fīrers. Tā nu “Dzīve pēc dzīves” spēja mani nemitīgi patīkami pārsteigt un atstāt dziļu iespaidu. Ar visu fīreru.

Sākumā vajadzēja pierast un iejusties grāmatas ritmā. Saprast, kā darbojas nāves un atdzimšanas mehānisms, kāda secībā sakārtotas Ursulas dzīves epizodes. Galvenā varone pati savu pagātni raksturo kā līkločus, nevis taisnu līniju, kā tas ir viņas māsai Pamelai. Kā līkloči, ne taisna līnija ir arī grāmatas notikumi. Tomēr pierašana pie tā neprasa lielu piepūli, un drīz vien lasīšana iet pavisam raiti.

Neskaitīju, cik reizes Ursula mirst un atdzimst, taču epizodes, kuras atkārtojās vairākkārt (piemēram, diena, kad Ursula nāk pasaulē), nevienu brīdi nekļūst garlaicīgas. Katru reizi autore stāstā ievij jaunas detaļas, kas papildina ne tikai katra tēla portretu, bet visas Todu ģimenes kopainu. Un tā nu tiešām ir kolorīta ģimene. Īpaši iepatikās Ursulas māte Silvija un māsa Pamela. Pieredzējušas un brīžiem ciniskas sievietes, kamēr pati Ursula brīžiem vēl ir visai naiva. Iespējams, ka tāpēc tieši viņai dota šī iespēja mācīties no savām kļūdām.

Protams, ne literatūrā, ne televīzijā gandrīz neviens stāsts par atdzimšanu vai ceļošanu laikā nespēj iztikt bez vienas klišejas. Proti, atbrīvošanās no jau minētā fīrera. Šeit gan tas tiek pasniegts nopietni (šķiet, ka drīzāk seriālos tas bieži vien ir kā joks) un ne ārpus konteksta. Tomēr, vismaz man šķiet, ka tā ir lieta, kuru vajadzētu likt mierā.

Neskatoties uz to, kara laika atainojums autorei bija pavisam izdevies. Tā laika nedrošība, šausmas, izmisums. Tukšums. Tas viss emocionāli aizķēra un lika daudz ko apdomāt. Spēju vien cerēt, ka uz savas ādas nekad nekas tāds nebūs jāpiedzīvo.

Kopumā teikšu, ka šis ir fantastisks, emocionāls stāsts, kas liek domāt vēl ilgi pēc tā izlasīšanas. Skaidrs, ka dzīve ir tikai nejaušību un sakritību kopums. To nav iespējams nodzīvot “pareizi” vai bez kļūdām ne dzīvojot pirmo reizi, ne otro, ne desmito.

Vērtējums – 5/5

One thought on “Atsauksme: Keita Atkinsone – Dzīve pēc dzīves

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s