Atsauksme: Laura Dreiže – Debesu lauskas

300x0_debesu-lauskas-smallNosaukums: Debesu lauskas (#3, Danse Macabre)
Autore: Laura Dreiže
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
Lappuses: 319

Beidzot sagaidīta arī triloģijas “Danse Macabre” noslēdzošā daļa. Liekas, ka nupat vēl bija septembris, kad tikai iepazināmies ar Viktoriju, kura devās uz Maģijas akadēmiju, lai atklātu tēva nāves mīklainos apstākļus. Stāstam attīstoties, parādījās arvien jauni pavērsieni, kas lika gaidīt “Debesu lauskas” ar nu jau daudz vairākiem prātu nodarbinošiem jautājumiem. Vai Londonu vēl ir iespējams glābt? Vai ļaundari tiks atmaskoti? Kāds liktenis sagaida galvenos varoņus?

Tāpat kā iepriekšējā grāmatā, arī “Debesu lauskās” stāsts turpinās it kā bez pārtraukuma, neatgādinot par agrākajiem stāsta pavērsieniem. Jāatzīst, ka daļa no tik daudzajiem otrajā grāmatā ievestajiem jaunajiem tēliem bija piemirsušies. Tāpēc no sākuma lasīšana vedās nedaudz lēni, pūloties visu atsaukt atmiņā. Taču pēc tam, kad atkal iemācījos atšķirt Piķi no Putnubiedēkļa, stāsts ritēja tikpat ātri kā iepriekšējās triloģijas daļās.

Autores tēlainā un dzīvā valoda ļauj spilgti iztēloties Augšlondonas un Apakšlondonas vidi. Manuprāt, īpaši izdevušies bija kritušo platformu apraksti, radot līdzpārdzīvojumu par zudušo un nelaimē cietušajiem. Taču visizcilākā pasaules tēlošanas ziņā man likās vieta, kur Viktorija dodas kopā ar Misteriumu (lai pēc iespējas izvairītos no spoileriem, nesaukšu to vārdā). Daļa no šīs vietas atsauca atmiņā Erinas Morgensternas “Nakts cirku”, tikai daudz nežēlīgāku. Ko tādu no šīs grāmatas pat negaidīju, bet tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Gan mierīgā dvēseļu atpūta, gan “cirks” ar sodītajām dvēselēm, manuprāt, deva stāstam dziļumu, ko bez šiem elementiem tas neiegūtu. Tieši šis aspekts man lika grāmatai iedot augstāku vērtējumu.

Prieks par to, ka netika atstāta novārtā Teodisija. Viņai es triloģijas pirmajā daļā jutu līdzi visvairāk. Viktorija pret viņas zaudējumu izturējās visai pavirši, bet vismaz tagad centās to labot.

Nezinu, kāds ir mans galējais viedoklis par pašu Viktoriju. “Dejas ar nāvi” vidū viņa man sāka iepatikties, arī “Zem mākslīgām zvaigznēm” viņai nebija ne vainas, bet tagad man galvenā varone vairs nešķita tik simpātiska. Vismaz viņa atzīst savas brīžiem kļūdainās un egoistiskās darbības.

Nobeigums likās nedaudz sasteigts. Burtiski pēdējās trīs lappusēs atbrīvojas no galvenā ļaundara un viss – laimīgas beigas. Būtu gribējies kaut ko detalizētāku. Kāda galu galā tad bija motivācija sazvērestībai pret Augšlondonu? Vai arī es to vienkārši kaut kur palaidu garām?

Kopumā – aizraujoša lasāmviela ar pārsteidzošiem momentiem. “Tā viena vieta, kuru cenšos nespoilot” bija tiešām fascinējoša, un par to vēl kādu laiku domāšu. Lai gan nekāda emocionāla saikne ar galveno varoni neveidojās, par platformu krišanā cietušajiem un citiem upuriem gan pārdzīvoju.

Vērtējums – 4/5

Attēls no Zvaigzne ABC.

One thought on “Atsauksme: Laura Dreiže – Debesu lauskas

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s