Atsauksme: Māra Zālīte – Pieci pirksti

Zalite_Pieci_pirksti_vaks_1386332863746Nosaukums: Pieci pirksti
Autore: Māra Zālīte
Izdevniecība: Mansards
Gads: 2013
Lappuses: 304

Vispirms jāsaka liels paldies Spīganai par viņas rakstu,  jo tieši pēc tā izlasīšanas sapratu, ka man šo grāmatu noteikti jāizlasa. Šis atkal bija viens no tiem darbiem, kas tik ļoti uzrunāja un izraisīja tādu līdzpārdzīvojumu, ka visas sajūtas un domas ielikt vārdos ir ļoti grūti. “Pieci pirksti” ir vienkārši jāpiedzīvo katram.

Autobiogrāfiskā romāna “Pieci pirksti” centrā ir piecgadīgā Laura. Meitene ir dzimusi Sibīrijā, taču nu kopā ar vecākiem atgriežas Latvijā – dzimtenē, kuru nekad nav redzējusi. Katra nodaļa atspoguļo kādu epizodi no Lauras dzīves – ilgo ceļu vilcienā atpakaļ uz Latviju, iepazīšanos ar jauno vidi, pirmo gājienu uz veikalu. Arī nejaušos nedarbus, kuri gadās, meitēnam cenšoties padarīt ko labu. Kā uzsvērusi arī pati autore – šis ir stāsts par uzvarētājiem. Par tiem, kurus nesalauza.

Par Sibīrijā piedzīvoto ierasts lasīt atmiņu stāstus no pieauguša cilvēka skatu punkta (kā vienīgais izņēmums prātā nāk Kaspara Pūces, kurš tika izsūtīts agrā bērnībā, atmiņu grāmata), tāpēc šim stāstam izvēlētais formāts un mazā bērna redzējums piedāvā vērtīgu skatu punktu, caur kuru saskatīt Padomju laiku dzīves realitāti. Jā, bērni varbūt līdz sīkumiem nepārzina politisko situāciju un varbūt līdz galam neizprot, tieši kāpēc vecāki tik ļoti baidās pieminēt Sibīriju,  kāpēc tik ļoti pārdzīvo, taču arī viņi redz, dzird un izjūt apkārt notiekošo. Un tomēr, ir spējīgi uz visu paskatīties arī no gaišās puses. Laura, piecu gadu vecumā jau spēcīga personība, ar vieglu un gaišu attieksmi dodas tikai uz priekšu, tādējādi sniegdama cerību arī apkārtējiem. Manuprāt, stāstā ļoti labi jaušams kontrasts starp traģēdiju, kuru no atmiņas neizdzēst, un lietu gaišo pusi. Un abi var pastāvēt vienlaicīgi. Jo tā jau arī dzīvē ir – ir jādzīvo tālāk, ir labās dienas un sliktās.

– Nerunā sliktu par Latviju! – Laura uzbrēc vēlreiz un piecērt kāju.
Laurai jābūt bargai, dikti bargai, jo kādam taču Latvija ir jāaizstāv. Sibīrijā neviens nerunāja sliktu par Latviju. Ka tikai tiktu! Ka tikai būtu Latvijā! Latvija tik skaista, Latvija tik mīļa! Bez Latvijas beidzas vai nost. Bet tagad? Tas nav labi un šitas! Laurai jābūt stingrai, viņa tikai nevar noturēt raudienu. Mamma arī nevar.

Man patika arī rakstības stils. Jā, romāns un proza. Bet savā ziņā valoda tik un tā bija kā dzeja, viegla un skanīga.Apraksti, kas ļauj pilnībā iztēloties vidi un tajā notiekošo, pilnībā dzīvot līdzi Laurai. Ļoti spēcīgs darbs, kas lasītāju izvedīs cauri visai emociju gammai.

Vērtējums – 5/5

One thought on “Atsauksme: Māra Zālīte – Pieci pirksti

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s