Februāra kopsavilkums // 2016

Tā nu ir sagadījies, ka gandrīz visi šī semestra studiju darbi bija jāpabeidz tieši februārī. Līdz ar to laiks lasīšanai tikai savam priekam tika krietni samazināts – izlasīju 4 grāmatas. Toties kārtējais pierādījums tam, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti – visas man patiešām patika. Mēneša otrajā pusē 3 grāmatas izlasīju tieši studiju vajadzībām.

feb1

1. Rūta Šepetis – Starp pelēkiem toņiem. Pārsvarā lasot latviešu Sibīrijas izsūtījuma stāstus, ļoti interesanti šoreiz bija uz to paskatīties no kaimiņu – lietuviešu skatu punkta. Cik līdzīga vai atšķirīga ir bijusi citu tautu pieredze. Šis gan nav autobiogrāfisks darbs, bet, manuprāt, autorei ļoti labi izdevies atainot tā laika atmosfēru. Plašāka atsauksme šeit.

2. Nora Ikstena – Mātes piens. Ļoti personīgs savstarpējo attiecību attēlojums uz 20. gadsimta 70.-80. gadu notikumu fona. Patiesi, skaudri un tieši tāpēc tik labi. Plašāka atsauksme šeit.

3. Paullina Simons – Tatiana and Alexander. Otrā daļa “The Bronze Horseman“sērijā. Tikpat daudz skaistu un tikpat daudz skumju brīžu kā pirmajā daļā. Nobeigums gan bija ļoti cerīgs. Vienu brīdi pat iedomājos, ka varētu apstāties pie tā un trešo daļu nemaz nelasīt, jo, cik noprotams no spoileriem, trešajā daļā atkal neviens vairs nav laimīgs. Bet skaidrs, ka tā ir tikai sevis mānīšana – stāsts un tēli ir kļuvuši tik tuvi, ka tāpat es arī trešo daļu droši vien tuvākajā laikā izlasīšu, lai tur vai kas.

4. Andžejs Sapkovskis – Pēdējā vēlēšanās. Fantāzija tieši mana gaumē. Ir nopietnība, ir humors, ir lieliski izveidots galvenais varonis. Plašāka atsauksme šeit.

feb2

5. Gunārs Priede – Trīspadsmitā. Pirmā no studijām izlasītajām grāmatāmluga, uz kuras balstīta Rīgas Kinostudijas filma “Četri balti krekli” jeb “Elpojiet dziļi”. Visai interesanta, taču, manuprāt, par īsu, lai pilnībā atklātu visas galveno varoņu jūtas un savstarpējās attiecības.

6. Uz ežiņas galvu liku. Avotu krājums, kurā apkopotas laikabiedru atmiņas par partizānu kustību Latvijā pēc Otrā Pasaules kara. Vēstures lappuse, kas noteikti jāzina. Interesanti uz šiem notikumiem paraudzīties tieši no pašu to dalībnieku skatu punkta un izjūtām, taču brīžiem gan ļoti smagi lasīt.

7. Sanita Reinsone – Meža meitas. Pirmo reizi “Meža meitas” grāmatu izlasīju jau 2015. gadā, kad tā tika izdota. Līdzīgi ka iepriekšējās divas grāmatas, šo arī pārlasīju studiju vajadzībām. Uzmanība tiek vērsta tieši uz sievietēm, kuras kopā ar saviem vīriem, tēviem un brāļiem partizānu cīņu laikā devušās mežā, un viņu likteņiem. Var tikai apbrīnot drosmi un izturību, kas piemita šiem cilvēkiem.

Kā zināms, mēneša beigās norisinājās Grāmatu izstāde. Sākotnēji likās, ka netikšu, taču, redzot visas fotogrāfijas sociālājos tīklos, bija skaidrs, ka arī man tur jābūt. Tā nu izdevās aizkļūt līdz Ķīpsalai, pirmo reizi apmeklēt Grāmatu izstādi un tikt pie šādiem te labumiem. Nākamgad gan tiešām būs jāsāk iekrāt laicīgi pirms izstādes. 🙂 Citādi šoreiz ātri vien par manu moto kļuva “man vairs nav naudas, bet es negribu iet prom”.

DSC04948

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s