Māra Svīre – Stāsti pilnmēness vakariem

300x0_stastipilmenessvakariem_978-9934-0-6127-1 Nosaukums: Stāsti pilnmēness vakariem
Autore: Māra Svīre
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2016
Lappuses: 384

Sapratu, ka man šis stāstu krājums ir obligāti vajadzīgs brīdī, kad ieraudzīju pirmā stāsta nosaukumu. “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Lai gan uzskatu Limuzīnu par savu vismīļāko latviešu filmu, par tās priekšvēsturi zinu visai maz. Vien to, ka scenāriju nācās vairākas reizes pārstrādāt, lai krietnie padomju cilvēki drīkstētu to skatīt, jo sākotnējais sižets dažviet bijis daudz vardarbīgāks un, kā mūsdienās populāri teikt, netikumīgāks. Par Māras Svīres stāsta eksistenci gan līdz šim nezināju. Pirmais un arī garākais krājumā atrodamais stāsts atkal aizved uz tikšanos ar pazīstamajiem filmas tēliem, tagad sniedzot vēl dziļāku ieskatu viņu neizteiktajās domās un sajūtās.

Pavisam krājuma apkopots 21 stāsts. Vairāki no tiem jau iepriekš publicēti agrākos krājumos, daži pavisam nesen uzrakstīti un iepriekš nepublicēti. Sākotnēji ne nosaukums, ne vāka dizains manī nez kāpēc neraisīja ne mazākās aizdomas, ka stāsti varētu būt uz mistēriju vai šausmu literatūras pusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka krājums iesākas ar “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, kur visi ir pilnībā pārņemti ar savām laicīgajām un pasaulīgajām lietām. Taču jau ar nākamajiem stāstiem visa krājuma noskaņa būtiski mainās. Autore ļoti prasmīgi ar pirmajiem ievadteikumiem liek lasītājam par patiesību savā prātā pieņemt vienu, taču nobeigumu pavērst pavisam citā, negaidītā virzienā. Apbrīnoju rakstnieces iztēli, jo šādus notikumu pavērsienus, visticamāk, nekad nespētu iztēloties un iepriekš atminēt.

Neskaitot būšanu sajūsmā par Tūtaru ģimenes & Co piedzīvojumiem Mirttantes saimniecībā, man īpaši atmiņā palika stāsti “Zaļais jātnieks” un “Vecās mājas monologs”. “Zaļajā jātniekā” galvenajai varonei nākas sastapties ar atriebīgu rēgu, savukārt “Vecās mājas monologs” ir tieši tas, kas solīts virsrakstā – pamesta māja atklāj savu dzīvesstāstu, atceroties savus mīļos, nu jau aizsaulē aizgājušos saimniekus, joprojām izjūtot viņu trūkumu, piedzīvojot un pārdzīvojot savu bojāeju. Šķiet, ka nekad vēl nebija nācies lasīt no kāda (it kā) nedzīva objekta skatupunkta.

Diemžēl daži no beidzajiem stāstiem zaudēja krājuma īpašo atmosfēru. Likās grūti saprast, ko autore ar tiem vēlējusies pateikt. Dažviet stāsti šķiet pārblīvēti ar uz kādiem politiskiem notikumiem norādošām, abstraktām metaforām, kas man palika līdz galam neatšifrētas. Pavisam iespējams, ka citam lasītājam viss varētu būt skaidrāk par skaidru, taču man iedziļināties kļuva grūti. Dažbrīd likās skaidrs, kas tiek domāts, citviet atkal neiespējami iedomāties, uz ko autore varētu norādīt. Pat nezinu, vai tiešām domātas atsauces uz politiskiem notikumiem, varbūt saskatīju to, kā tur nemaz nebija. Taču, tā kā vairāki stāsti rakstīti pagājušā gadsimta beigās, pavisam iespējams, ka iekļauti slēpti komentāri par pastāvošo sistēmu.

Kad jau paspēju saskumt, ka noslēpumainā noskaņa stāstos ir zudusi, pēdējais stāsts “Caur sidraba birzi gāju” atgrieza lasītprieku. Šajā stāstā autore rada ļoti skaistu un viegli vizualizējamu ainu, kas liek domāt par tuvojošos ziemu, tās klusumu, sniegā un sudrabā klātu pasauli. Spēcīgi atgriežas mistikas klātbūtne.

Helovīna sezonai ļoti piemērota lasāmviela. Rēgi, citas pārdabiskas būtnes, tādas darbības vietas kā noslēpumainas cirka arēnas un mistiski meži – būs gan, ko baidīties, gan, ko apbrīnot Māras Svīres radošumu un spēju viltīgi maldināt lasītāju. Iesaku!

4 thoughts on “Māra Svīre – Stāsti pilnmēness vakariem

  1. Šo krājumu varētu paņemt bibliotēkā. Nekad nebiju aizdomājusies, kāds literārs teksts stāv aiz slavenā Limuzīna 🙂
    Vai pareizi saprotu, ka šis ir stastu krājuma pārizdevums?

    Like

    1. Jā, oriģinālo Limuzīna versiju ir ļoti interesanti lasīt. 🙂
      Kā to sapratu es, tad šis konkrētais krājums ir jauns, bet vairāki stāsti ir bijuši publicēti agrākos krājumos. Viens no stāstiem nekad iepriekš vēl neesot bijis publicēts.

      Like

      1. Ārkārtīgi forši bija izlasīt stāsta veidā ” Tās trakās Paulīnes dēļ”, tāpēc domāju, ka arī Limuzīnu gribētos. Gan jau reiz bibliotēkā uztrāpīšu.

        Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s