Oktobra kopsavilkums // 2016

Mēneša vidū pienāca brīdis, kad likās, ka neko daudz tā arī neizlasīšu. Grāmatu ir daudz, laika maz. Kā visu paspēt? Arī novembris ir iesācies ar līdzīgām sajūtām. Daudz vieglāk ir palīst zem segas, slēpjoties no rudens lietiem un pēkšņā sniega, un neko nedarīt. Vai novembrī kas sanāks, to vēl redzēsim, taču oktobrī tomēr izlasīju 6 grāmatas, kas nav tik maz. Gan beidzot tiku pie ilgi gaidīta sērijas noslēguma, gan atklāju pavisam jaunus izdevumus, kurus mēneša sākumā pat neplānoju lasīt.

nov1

1. Kendare Blake – Three Dark Crowns. Ar šo grāmatu šī gada septembrī aizsākās jauna fantāzijas triloģija. Stāsts ir par kādu teritoriju, kurā valdošajai ģimenei katrā paaudzē piedzimst trīnītes. Ar maģiskām spējām apveltītas māsas, kurām, lai iegūtu tiesības valdīt, jācīnās savā starpā. Līdz nāvei. Atteikties nav iespējams.

Koncepts man likās ļoti interesants (Bada spēles viduslaikos ar maģiju? Jā, lūdzu!) un grāmata man kopumā patika. Brīžiem tēli liekas nedaudz par naivu, varbūt arī rakstības stils nedaudz par vienkāršu, taču visam ir iespējas uzlaboties turpmākajās daļās. Noteikti šo sēriju turpināšu.

2. Alekss Kapī – Leons un Luīze. Šķiet, ka es šajā grāmatā saskatīju kaut ko pavisam citu, ne to, ko autors ar to bija vēlējies pateikt. Gala viedoklis par grāmatu tā arī palika pretrunīgs. Plašāka atsauksme šeit.

3. Brandon Sanderson – The Final Empire. Sandersons šobrīd neapšaubāmi ir viens no populārākajiem fantāzijas žanra autoriem, tāpēc vēlējos beidzot iepazīties ar viņa darbiem. Priekš pirmās grāmatas triloģijā likās labs sākums. Origināla pasaule un maģijas sistēma, pie kuras gan nācās kādu laiku pierast. Tomēr ceru, ka nākamās grāmatas būs vēl spēcīgākas.  Plašāka atsauksme šeit.

nov2

4. Leigh Bardugo – Crooked Kingdom. Tā kā šīs divu grāmatu sērijas pirmā daļa “Six of Crows” man likās gandrīz vai ģeniālākā un kvalitatīvākā jauniešu fantāzijas grāmata, ko nācies lasīt, no “Crooked Kingdom” gaidīju to pašu un vēl vairāk. Taču, sākot lasīt grāmatu ar milzīgām cerībām, bieži vien gala rezultāts ir tieši pretējs. Nākas vilties, jo nav saņemts tieši tas, kas tika gadīts. Arī šis bija tas gadījums.

Bija daudz labu momentu, kas atgādināja pirmo grāmatu. Taču šoreiz autore bija atgriezusi vairākus tēlus no viņas iepriekšējās “Shadow and Bone” triloģijas, kura man likās labākajā gadījumā viduvēja. Atsaucēm uz šiem autores agrākajiem darbiem tika veltīts ļoti daudz laika, kas zempaziņā lika “Crooked Kingdoms” saistīs nevis vairs ar “Six of Crows” lielisko kvalitāti, bet agrāko darbu paredzamību un garlaicīgajiem tēliem. Ļoti žēl, ka tā tas notika, jo šī bija viena no manām visgaidītākajām grāmatām šogad. Ja autore būtu koncentrējusies tikai uz “Six of Crows” stāsta varoņiem, iznākums būtu bijis daudz labāks.

5. Māra Svīre – Stāsti pilnmēness vakariem. Grāmatu iegādājos un sāku lasīt dēļ “Limuzīna Jāņu nakts krāsā”, turpināju lasīt dēļ Māras Svīres apbrīnojamā radošuma un stāstu krājuma kopējās mistiskās un apburošās noskaņas. Plašāka atsauksme šeit.

6. Sabaa Tahir – An Ember in the Ashes. 

Life is made of so many moments that mean nothing. Then one day, a single moment comes along to define every second that comes after.

Šī grāmata ieintriģēja ar to, ka autores radītā fantāzijas pasaule nav kārtējais viduslaiku Eiropas šablons, bet tā ir viegli Senās Romas vēstures un kultūras iedvesmota. Stāsts gan ir visai parasts – viņi nedrīkst būt kopā, tik un tā iemīlas, beigās ir laimīgi uz visu pārējo tēlu rēķina. Abi galvenie varoņi lielākoties bija kaitinoši. Nevis vienkārši kaitinoši, bet tiešām kaitinoši. Par spīti tam kaut kas šajā grāmatā mani ļoti piesaistīja. To noliekot malā, tik un tā nepārstāju par to domāt. Autores rakstības stils ir vienkāršs, taču brīžiem vides vai sajūtu apraksti ir ļoti poētiski, skaisti tieši vajadzīgajā daudzumā. Ar to nav pārspīlēts. Arī otrā plāna tēli bija veidoti daudzpusīgi, tādi, par kuriem gribas uzzināt vēl un vēl.

Manai mīļākajai varonei, kurai jutu līdzi jau no paša sākuma, visi nemitīgi darīja pāri, un to es galvenajiem varoņiem un autorei nepiedošu, bet triloģiju turpināt gan lasīšu.

Aprīļa kopsavilkums // 2016

Aprīlis. Tas laiks pavasara semestrī, kad vairs nav iespējams sev iestāstīt, ka gala darbu nodošanas termiņi ir vēl tālu un ka viss būs labi.Var parādīties tādi simptomi kā izmisums, apceres par nākotni bez diploma un izvairīšanās no realitātes, visu dienu pavadot pie datorspēlēm vai skatoties Ugunsgrēku. Nu, vismaz ar mani tā šomēnes notika. Tāpēc arī blogā bija ievērojami mazāka aktivitāte, un šomēnes izlasītas 5 grāmatas.

Tomēr šajā bēdu ielejā, sauktā par “Kursa darbu”, beidzot ir ielauzusies neliela cerībiņa, ka tas tiks pabeigts. Tuvākajā laikā visam lasīšanas un rakstīšanas ritmam vajadzētu atgriezties pie ierastā.

Tad nu aprīlī izlasītais:

apr1

1. Cassandra Clare – Lady Midnight. Pirmā grāmata Kasandras Klēras jaunākajā triloģijā “The Dark Artifices“. Kad padzirdēju par šo grāmatu, nodomāju, ka triloģiju nesākšu lasīt. Noteikti būs pārāk līdzīga “The Mortal Instruments” sižetiski, galvenie varoņi būs jau zināmo Klēras tēlu kopijas, tāpat man neviena viņas triloģija nepatiks tik ļoti kā “The Infernal Devices“. Tomēr interneta sajūsmai un tik skaistam vākam es pretoties nevarēju, un “Lady Midnight” ir nonākusi arī manā plauktā. Jāsaka, ka tikai pēdējais no maniem pretargumentiem bija patiess. Jāpiekrīt daudzu izteiktajam viedoklim, ka autores grāmatas ar laiku kļūst arvien labākas, pavisam noteikti personāžu veidošanas ziņā.

2. Dominic Lieven – Towards the Flame. Pavisam nesen izdots pētījums par Pirmā Pasaules kara izcelšanās iemesliem. Interesants ar to, ka autors detalizēti aplūko tā brīža situāciju Austrumeiropā un Krievijas impērijā, kurai līdz šim pirmskara situācijas novērtēšanā pievērsta mazāka uzmanība. Līvens piedāvā jaunu skatījumu uz kara cēloņiem un mūžīgi diskutējamo jautājumu – vai to bija iespējams novērst? Grāmata uzrakstīta vieglā valodā, tiek pieminēti arī dažādi komiski atgadījumi, tāpēc varētu ieinteresēt daudzus.

3. E. Lokhārta – Mēs bijām meļi. “Kā izveidot viskaitinošākos galvenos varoņus, sabojājot  lasītāja prieku par patiešām labu stāsta ideju” paraugstunda. Plašāka atsauksme šeit.

apr2

4. Homer – The Odyssey. Homēra darbus es vēlējos izlasīt jau sen, bet saņemties bija grūti. Visu laiku māca šaubas, ka būs sarežģīti lasīt garu tekstu dzejas formā. Pāris gadus plauktā nostāvējušajai grāmatai beidzot pieķerties pamudināja grāmatu vlogeres “Jeans Bookish Thoughts” Youtube kanāls, kurā ļoti bieži tā autore piemin antīko literatūru. Tā nu sāku lasīt, un nebija ne tuvu tik sarežģīti kā likās. Tiesa, vismaz nelielas priekšzināšanas par grieķu mitoloģiju ir vajadzīgas, jo katram tēlam ir vairāki vārdi, kas bez jebkāda paskaidrojuma tiek lietoti un mainīti. Tomēr, ir pat ļoti interesanti, un  paralēli lasīšanai iegādājos vēl pāris antīko autoru darbus. Nevaru sagaidīt, kad būs laiks tos iesākt.

5. Leigh Bardugo – Six of Crows. Lai gan daudzas YA grāmatas pēdējā laikā sola atšķirties no citām ar netipiskiem galvenajiem varoņiem un sižeta līnijām, “Six of Crows” ir vienīgā, kurai tas līdz šim patiešām arī ir izdevies. Šeit galvenie varoņi nepavisam nav pozitīvie tēli. Katram ir sava pagātne, sava motivācija, savs pašlabums, ko iegūt. Ar nepacietību gaidīšu otro un noslēdzošo grāmatu šajā sērijā.

Marta kopsavilkums // 2016

Ja gada sākums vēl likās nesteidzīgs, tad nu jau laiks atkal ir sācis nemanot skriet uz priekšu. Tā nu ir pienākušas marta beigas – mēnesī izlasītas 9 grāmatas. Cik dažas no tām bija lieliskas, tikpat dažas ne īpaši, taču labie iespaidi noteikti pārspēja sliktos.

Tad nu martā izlasītais:

marts1

1. Maria V. Snyder – Fire Study. Pirmā daļa bija patiešām laba. Otrā, maigi sakot, ne pārāk. Šī – trešā daļa sērijā – lai gan labāka par otro, tomēr sēriju nespēja atgriezt pirmās grāmatas līmenī.

2. Marks Lorenss – Muļķu princis. Viss, ko vien no fantāzijas darba varētu vēlēties. Nevaru sagaidīt, kad tikšu pie sērijas turpinājumiem un citiem Lorensa darbiem. “Muļķu princis” noteikti ir viena no atmiņā paliekošākajām šomēnes izlasītajām grāmatām. Plašāka atsauksme šeit.

3. Mārgareta Atvuda – Kalpones stāsts. Autore uzbur biedējoši reālu nākotnes ainu. Dzīve pilnībā kontrolētā, ideoloģijas pārvaldītā sabiedrībā, kurā katram ir sava, stingri noteikta loma. Plašāka atsauksme šeit.

4. Andrejs Vasks – No medniekiem un zvejniekiem līdz lopkopjiem un zemkopjiem. Latvijas aizvēstures senākais posms aprakstīts saprotamā un vienkāršā valodā, līdz ar to grāmata derētu jebkuram vēstures interesentam. Veiksmīgi palīdzēja atsvaidzināt atmiņā kādreiz lekcijās klausīto.

marts2.png

5. Indriķa hronika. Lai gan studijas to īsti nepieprasīja, tik un tā šo man būtu vajadzējis izlasīt jau daudz agrāk. Bija arī interese to izdarīt, bet līdz šim kaut kā nebija sanācis. Tomēr beidzot saņēmos, atradu laiku un iepazinos ar vienu no senākajiem rakstītajiem avotiem par Latvijas teritoriju.

6. Megija Stīvotera – Trīsas 

&

7. Megija Stīvotera – Svārstības. Sākumā likās kā parasts YA romāns ar “es tevi pazīstu 5 minūtes, es tevi mīlu”, bet sižetam virzoties uz priekšu, grāmatas kļuva daudz nopietnākas un tiešām izbaudāmas. Man ļoti patika arī noskaņa un vide – maza, noslēpumaina mežu ieskauta ASV pilsētiņa ar nelielām kafejnīcām, mājīgiem grāmatu veikaliem. Tulkojums gan vietām bija neveikls. Acīmredzot, autore nereti lieto tādus sarunvalodas teicienus, kurus grūti atveidot latviešu valodā. Tad, kad tie tiek tulkoti burtiski, sanāk kaut kas visai traģikomisks.

8. Džozefs Konrāds – Almajera muļķība. Klasisks darbs, kurā lieliski atspoguļojas 19. gadsimta cilvēka uzskati par dažādām kultūrām, pasauli un savu vietu tajā. Plašāka atsauksme šeit.

9. Kristina Sabaļauskaite – Silva Rerum II. “Silva Rerum” lasīšanu nevar raksturot nekā citādāk kā vien vistīrāko baudu prātam. Brīnišķīgi bagāta valoda, perfekti izveidoti personāži, aizraujošs vēsturiskais fons. Plašāka atsauksme šeit.

Februāra kopsavilkums // 2016

Tā nu ir sagadījies, ka gandrīz visi šī semestra studiju darbi bija jāpabeidz tieši februārī. Līdz ar to laiks lasīšanai tikai savam priekam tika krietni samazināts – izlasīju 4 grāmatas. Toties kārtējais pierādījums tam, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti – visas man patiešām patika. Mēneša otrajā pusē 3 grāmatas izlasīju tieši studiju vajadzībām.

feb1

1. Rūta Šepetis – Starp pelēkiem toņiem. Pārsvarā lasot latviešu Sibīrijas izsūtījuma stāstus, ļoti interesanti šoreiz bija uz to paskatīties no kaimiņu – lietuviešu skatu punkta. Cik līdzīga vai atšķirīga ir bijusi citu tautu pieredze. Šis gan nav autobiogrāfisks darbs, bet, manuprāt, autorei ļoti labi izdevies atainot tā laika atmosfēru. Plašāka atsauksme šeit.

2. Nora Ikstena – Mātes piens. Ļoti personīgs savstarpējo attiecību attēlojums uz 20. gadsimta 70.-80. gadu notikumu fona. Patiesi, skaudri un tieši tāpēc tik labi. Plašāka atsauksme šeit.

3. Paullina Simons – Tatiana and Alexander. Otrā daļa “The Bronze Horseman“sērijā. Tikpat daudz skaistu un tikpat daudz skumju brīžu kā pirmajā daļā. Nobeigums gan bija ļoti cerīgs. Vienu brīdi pat iedomājos, ka varētu apstāties pie tā un trešo daļu nemaz nelasīt, jo, cik noprotams no spoileriem, trešajā daļā atkal neviens vairs nav laimīgs. Bet skaidrs, ka tā ir tikai sevis mānīšana – stāsts un tēli ir kļuvuši tik tuvi, ka tāpat es arī trešo daļu droši vien tuvākajā laikā izlasīšu, lai tur vai kas.

4. Andžejs Sapkovskis – Pēdējā vēlēšanās. Fantāzija tieši mana gaumē. Ir nopietnība, ir humors, ir lieliski izveidots galvenais varonis. Plašāka atsauksme šeit.

feb2

5. Gunārs Priede – Trīspadsmitā. Pirmā no studijām izlasītajām grāmatāmluga, uz kuras balstīta Rīgas Kinostudijas filma “Četri balti krekli” jeb “Elpojiet dziļi”. Visai interesanta, taču, manuprāt, par īsu, lai pilnībā atklātu visas galveno varoņu jūtas un savstarpējās attiecības.

6. Uz ežiņas galvu liku. Avotu krājums, kurā apkopotas laikabiedru atmiņas par partizānu kustību Latvijā pēc Otrā Pasaules kara. Vēstures lappuse, kas noteikti jāzina. Interesanti uz šiem notikumiem paraudzīties tieši no pašu to dalībnieku skatu punkta un izjūtām, taču brīžiem gan ļoti smagi lasīt.

7. Sanita Reinsone – Meža meitas. Pirmo reizi “Meža meitas” grāmatu izlasīju jau 2015. gadā, kad tā tika izdota. Līdzīgi ka iepriekšējās divas grāmatas, šo arī pārlasīju studiju vajadzībām. Uzmanība tiek vērsta tieši uz sievietēm, kuras kopā ar saviem vīriem, tēviem un brāļiem partizānu cīņu laikā devušās mežā, un viņu likteņiem. Var tikai apbrīnot drosmi un izturību, kas piemita šiem cilvēkiem.

Kā zināms, mēneša beigās norisinājās Grāmatu izstāde. Sākotnēji likās, ka netikšu, taču, redzot visas fotogrāfijas sociālājos tīklos, bija skaidrs, ka arī man tur jābūt. Tā nu izdevās aizkļūt līdz Ķīpsalai, pirmo reizi apmeklēt Grāmatu izstādi un tikt pie šādiem te labumiem. Nākamgad gan tiešām būs jāsāk iekrāt laicīgi pirms izstādes. 🙂 Citādi šoreiz ātri vien par manu moto kļuva “man vairs nav naudas, bet es negribu iet prom”.

DSC04948

Janvāra kopsavilkums // 2016

Sāku šaubīties, vai turpmākie mēneši spēs turēt līdzi janvārim, jo gada sākumā izlasītas vairākas lieliskas un atmiņā paliekošas grāmatas. Interesanti, ka pavisam bez īpaša nodoma sanāca izlasīt vairākas grāmatas (dažas pat vēl gaida savu kārtu februārī) par Otrā Pasaules kara tematiku no dažādiem skatu punktiem. Par notikušo tepat Latvijā. Par to, ko šajā laikā piedzīvoja arī citas tautas. Par karu, mīlestību, sāpēm, spēku un izturību. Tiešām priecājos, ka šīs grāmatas pie manis nonākušas.

Kopumā janvārī izlasītas 9 grāmatas.

janv1

1. Ieva Melgalve – Mēness teātris. Fantastisks latviešu literatūras darbs. Par mums pašiem, par sabiedrību. Katrs tajā noteikti atradīs savu interpretāciju. Plašāka atsauksme šeit.

2. Jessie Burton – The Miniaturist. Amsterdamas zelta laikmets un tā tumšās aizkulises. Brīnišķīgs ieskats dažādās personībās. Šķietamais un patiesais reti kad ir viens un tas pats. Plašāka atsauksme šeit.

3. Morgan Rhodes – Falling Kingdoms. Par šo grāmatu sēriju lielāka daļa ārzemju grāmatu blogeri, kuriem sekoju, ir stāva sajūsmā. Tad nu nolēmu paskatīties, kas tur tāds labs ir. Bija daži labi momenti, bet kopumā man kaut kā ne īpaši. Brīžiem dialogi ļoti naivi un drīzāk pamatskolas līmeņa literatūrai atbilstoši.

4. Kristina Sabaļauskaite – Silva Rerum. Līdzīgi kā “The Miniaturist” – aizraujošs ieskats vēsturiska laikmeta detaļās, tā laika cilvēku domās un sajūtās. Plašāka atsauksme šeit.

janv2

5. Susan Dennard – Truthwitch. Vēl viena grāmata, kura ārzemju blogeru vidū plaši tikusi apspriesta jau kopš pagājušā gada, lai gan tā iznāca tikai šī gada janvāra sākumā. Jauna fantāzijas sērija, par kuru visās atsauksmēs tiek solīts, ka šī būs citādāka nekā ierastas YA sērijas, jo uzsvars tikšot likts uz draudzību galveno varoņu starpā, nevis romantiskajām sižeta līnijām. Kā tad. Ir gan iemīlēšanās, gan galveno varoņu kļūšana par vienīgajām izredzētajām pasaules glābējām – nekas jauns. Bet labāk par “Falling Kingdoms” bija.

6. Māra Zālīte – Pieci pirksti. Sirsnīgs un reizē arī skumjš stāsts par mazās Lauras atgriešanos dzimtenē. Ļoti interesanti visu piedzīvot tieši no bērna skatījuma un pasaules uztveres. Plašāka atsauksme šeit.

7. Paullina Simons – The Bronze Horseman. Es diezgan bieži saku, ka kāda grāmata un tās noskaņa man paliks prātā vēl ilgi pēc izlasīšanas. Bet ne par vienu grāmatu tas nekad iepriekš nav bijis tik patiesi kā par “The Bronze Horseman“. Plašāka atsauksme šeit.

8. Māris Bērziņš – Svina garša. 1939. – 1941. gads. Laiks, kas izmainīja visu dzīves. Cik maz toreiz vajadzēja, lai zaudētu visu. Uzticēties nevarēja pat tuvākajiem, un vēlme palīdzēt citiem varēja novest pie soda. Grāmata, kas šo visu ļoti labi attēlo. Man ļoti patika tieši autora valoda – asprātīga un reizē dziļdomīga.

9. Marissa Meyer – Scarlet. Atpūtai pēc smagajiem darbiem otrā daļa “The Lunar Chronicles” sērijā. Bija labi, bet tomēr šķita mazāk interesanta nekā pirmā daļa.

Gada kopsavilkums // 2015

Varētu teikt, ka 2015. bija īpašs gads manā “lasīšanas karjerā”. Regulāri lasīt, visu apzinīgi atzīmējot Goodreads, atsāku vien šovasar – jūnijā. Pirms tam – mācību gada laikā – lasīšanai neatlika īpaši daudz laika. Referāti, prezentācijas, sesijas un tamlīdzīgas jaukas lietas.  Taču tagad skaidrs, ka, lai cik saspringts varētu būt grafiks, no šī hobija netaisos atteikties.

Tad nu laikā kopš jūnija izlasītas 60 grāmatas. Šogad centos izlasītajā ieviest lielāku dažādību. Iepazinos ar mūsdienu latviešu autoru darbiem, literatūras žanriem, no kuriem agrāk izvairījos. Atklāju jaunus autorus, kuru darbi nekavējoties nonāca manā favorītu sarakstā. Un, protams – uzsāku bloga rakstīšanu. Tā bija visai spontāna ideja, jo vēlme kaut kur izlikt savas domas par grāmatām vienkārši nelika mieru. Priecājos, ka šai vēlmei pakļāvos, jo bez blogosfēras lasāmvielas izvēles ziņā noteikti nepamēģinātu daudz ko jaunu un droši vien mūžīgi paliktu pie vienveidīgas literatūras.

Izlasītas daudzas tiešām labas un atmiņā paliekošas grāmatas, bet nelielam kopsavilkumam atlasīju tās grāmatas/grāmatu sērijas, kas šogad man bija vistuvākās.

1

  1. Cassandra Clare – The Infernal Devices.

Bija grūti noticēt, ka šo sēriju sarakstījusi tā pati autore, kas “The Mortal Instruments” sēriju, jo, manuprāt, “The Infernal Devices” bija desmitkārt (un pat vēl vairāk) kvalitatīvāka. Nemaz negaidīju, ka stāsts mani tik ļoti aizķers, ka tādā mērā pieķeršos tēliem un jutīšu viņiem līdzi, smiešos un raudāšu. Īpaši triloģijas noslēdzošajā daļā. Pat grūti ielikt vārdos šo sajūtu – šeit bija kaut kas tik saldsērīgi skaists, kas man šos tēlus un ar viņiem notikušo neļauj aizmirst. Tāpēc šo triloģiju lieku pirmajā vietā. Protams, fakts, ka darbība risinās Viktorijas laikmeta Londonā, arī nemaz nenāca par sliktu.

2.

2. Patriks Rotfuss – Karaļkāvēja hronikas.

Patriks Rotfuss bija mans šī gada lielākais atklājums, un es brīnos, ka kaut kas tik labs nebija nonācis manā redzeslokā jau agrāk. Rotfusa radīta pasaule ir apbrīnojami detalizēta un dzīva, Kvouts ir viens no interesantākajiem galvenajiem varoņiem, kas pēdējā laikā iepazīts. Par šīm grāmatām nemaz nav daudz, ko teikt – visi tāpat zina, cik tās ir izcilas.

3

3. Laini Taylor – Daughter of Smoke and Bone.

Leinija Teilore ir radījusi absolūti brīnišķīgu, oriģinālu un neaizmirstamu fantāzijas pasauli. Šī triloģija mani pārsteidza gan ar nebeidzamiem, pavisam negaidītiem notikumu pavērsieniem, gan autores neizsīkstošo radošumu un fantāziju. Kaut ko šādu es lasīju pirmo reiz. Bija šādas tādas lietas, kas man ne pārāk gāja pie sirds, bet kopumā lieliski.

outl

4. Diana Gabaldon – Outlander.

Pirmo šīs sērijas grāmatu izlasīju jau tālajā pagājušajā gadā, bet šobrīd esmu “iestrēgusi” pie sērijas piektās grāmatas. Ceru, ka tajā drīz vien notikumi sāks ritēt tikpat ātri un aizraujoši kā tas bija šogad izlasītajās – otrajā, trešajā un ceturtajā, sērijas daļās. Klēra un Džeimijs ir brīnišķīgas un spēcīgas personības, un viņu stāsts ir pavisam aizkustinošs. Mīlestība, kas spējīga pārvarēt laika un telpas ierobežojumus.

5

5. Sanita Reinsone – Meža meitas; Vladislavs Urtāns – Par ko?; Kaspars Pūce – Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā

Kā jau minēju iepriekšējā bloga ierakstā – cenšos izlasīt visas šāda veida grāmatas, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi atcerēties šos drosmīgos cilvēkus, kuri par dzīvību un brīvību visdažādākajos veidos cīnījās gan tālajā Sibīrijā, gan šeit pat Latvijā. Emocionāli, skaudri un arī iedvesmojoši dzīvesstāsti, kas ar mani palikuši kopš izlasīšanas brīža. Ļoti labi palīdz saprast, kas dzīvē ir tās īstās vērtības.

Uz tikšanos 2016. gadā! 🙂

Novembra kopsavilkums // 2015

Novembrī brīvo laiku aprijošu darbu un pienākumu bija vairāk nekā iepriekš. Tas arī atspoguļojas izlasīto grāmatu skaitā – sešas, kas ir mazāk par iepriekšējos mēnešos izlasīto. Šoreiz lasāmvielā arī šur un tur sāka parādīties vilšanās. Ne pārāk lielas – neuzskatu, ka kāda no izlasītajām grāmatām būtu bijusi pilnīga laika tērēšana. Tomēr, jācer uz turpmākiem, iepriecinošākiem lasīšanas mēnešiem.

nov1.png

1. Marie Lu – The Rose Society. Otrā daļa “The Young Elites” sērijā. Nebija tā, ka man pavisam nepatika, bet nebija arī tā, ka man ļoti patika. Ar katru grāmatu kļūst skaidrāks, ka šī sērija nav un nebūs tas, ko no tās gaidīju.

2. Maria V. Snyder – Poison Study. Šī gan man ļoti patika. Kvalitatīvāka un arī diezgan nopietnāka par ierastajām YA žanra grāmatām. Varbūt tāpēc, ka paspēja iznākt pirms “Krēslas” trakuma un tā sekām. Plašāka atsauksme šeit.

3. Laura Dreiže – Debesu lauskas. Noslēdzošā daļa “Danse Macabre” sērijā. Viegla un izklaidējoša lasāmviela atpūtai. Uz svarīgākajiem pirmajās grāmatās izvirzītajiem jautājumiem gan, manuprāt, īsti netika atbildēts. Plašāka atsauksme šeit.

4. Sophie Kinsella – Shopaholic to the Rescue. Šai sērijai sekoju līdzi jau gadiem ilgi, un tā man ir ļoti mīļa. Bet visiem autoriem vajadzētu ielāgot, ka astotā grāmata sērijā jau ir daudz par daudz. Nonākot tik tālu, diemžēl nekas vairs nav tik kvalitatīvs, kā sākumā.

nov2

5. Patriks Rotfuss – Vieda vīra bailes. Bija brīnišķīgi atkal atgriezties Patrika Rotfusa radītajā pasaulē. Būt klāt brīžos, kad top leģenda. Plašāka atsauksme šeit.

6. Levs Grosmans – Burvji. Inteliģents un nopietns darbs. Skatījums uz maģiju un dzīvi no reālistiska skatpunkta. Plašāka atsauksme šeit.

Lasīšanas plāni decembrim vēl nav pilnīgi. Vakar “paslīdēja roka” un tagad no interneta grāmatveikaliem gaidu pāris sūtījumus, bet, ņemot vērā tuvojošos Ziemassvētku trakumu, pie manis tie decembrī varbūt nemaz neatceļos. Plauktā gaida “Poison Study” turpinājumi un Nīls Geimens.