Atsauksme: Laura Dreiže – Debesu lauskas

Nosaukums: Debesu lauskas (#3, Danse Macabre)
Autore: Laura Dreiže
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
Lappuses: 319

Beidzot sagaidīta arī triloģijas “Danse Macabre” noslēdzošā daļa. Liekas, ka nupat vēl bija septembris, kad tikai iepazināmies ar Viktoriju, kura devās uz Maģijas akadēmiju, lai atklātu tēva nāves mīklainos apstākļus. Stāstam attīstoties, parādījās arvien jauni pavērsieni, kas lika gaidīt “Debesu lauskas” ar nu jau daudz vairākiem prātu nodarbinošiem jautājumiem. Vai Londonu vēl ir iespējams glābt? Vai ļaundari tiks atmaskoti? Kāds liktenis sagaida galvenos varoņus?

Tāpat kā iepriekšējā grāmatā, arī “Debesu lauskās” stāsts turpinās it kā bez pārtraukuma, neatgādinot par agrākajiem stāsta pavērsieniem. Jāatzīst, ka daļa no tik daudzajiem otrajā grāmatā ievestajiem jaunajiem tēliem bija piemirsušies. Tāpēc no sākuma lasīšana vedās nedaudz lēni, pūloties visu atsaukt atmiņā. Taču pēc tam, kad atkal iemācījos atšķirt Piķi no Putnubiedēkļa, stāsts ritēja tikpat ātri kā iepriekšējās triloģijas daļās.

Autores tēlainā un dzīvā valoda ļauj spilgti iztēloties Augšlondonas un Apakšlondonas vidi. Manuprāt, īpaši izdevušies bija kritušo platformu apraksti, radot līdzpārdzīvojumu par zudušo un nelaimē cietušajiem. Taču visizcilākā pasaules tēlošanas ziņā man likās vieta, kur Viktorija dodas kopā ar Misteriumu (lai pēc iespējas izvairītos no spoileriem, nesaukšu to vārdā). Daļa no šīs vietas atsauca atmiņā Erinas Morgensternas “Nakts cirku”, tikai daudz nežēlīgāku. Ko tādu no šīs grāmatas pat negaidīju, bet tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Gan mierīgā dvēseļu atpūta, gan “cirks” ar sodītajām dvēselēm, manuprāt, deva stāstam dziļumu, ko bez šiem elementiem tas neiegūtu. Tieši šis aspekts man lika grāmatai iedot augstāku vērtējumu.

Prieks par to, ka netika atstāta novārtā Teodisija. Viņai es triloģijas pirmajā daļā jutu līdzi visvairāk. Viktorija pret viņas zaudējumu izturējās visai pavirši, bet vismaz tagad centās to labot.

Nezinu, kāds ir mans galējais viedoklis par pašu Viktoriju. “Dejas ar nāvi” vidū viņa man sāka iepatikties, arī “Zem mākslīgām zvaigznēm” viņai nebija ne vainas, bet tagad man galvenā varone vairs nešķita tik simpātiska. Vismaz viņa atzīst savas brīžiem kļūdainās un egoistiskās darbības.

Nobeigums likās nedaudz sasteigts. Burtiski pēdējās trīs lappusēs atbrīvojas no galvenā ļaundara un viss – laimīgas beigas. Būtu gribējies kaut ko detalizētāku. Kāda galu galā tad bija motivācija sazvērestībai pret Augšlondonu? Vai arī es to vienkārši kaut kur palaidu garām?

Kopumā – aizraujoša lasāmviela ar pārsteidzošiem momentiem. “Tā viena vieta, kuru cenšos nespoilot” bija tiešām fascinējoša, un par to vēl kādu laiku domāšu. Lai gan nekāda emocionāla saikne ar galveno varoni neveidojās, par platformu krišanā cietušajiem un citiem upuriem gan pārdzīvoju.

Vērtējums – 4/5

Attēls no Zvaigzne ABC.

Atsauksme: Laura Dreiže – Zem mākslīgam zvaigznēm

Nosaukums: Zem mākslīgām zvaigznēm
Autore: Laura Dreiže
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
Lappuses: 284

“Zem mākslīgām zvaigznēm” ir tiešs pirmās grāmatas “Deja ar nāvi” notikumu turpinājums. Darbība raiti risinās uz priekšu, neatgādinot par to, kas noticis iepriekš.

Bēgot no vajātājiem, Viktorija (savā jaunajā ķermenī) kopā ar Tanielu nonāk Apakšlondonā. Tā kā pirmajā daļā darbība risinājās galvenokārt Augšlondonā, bija patīkami iepazīt lielāku šīs fantāzijas pasaules teritoriju. Apakšlondona ir pilnīgs pretstats debesīs esošajai, bagātajai pilsētas daļai. Tā ir netīra, nabadzīga un tās iedzīvotāji ir bīstami. Ziemassvētkos tā var likties tīri jauka vieta, taču drīz vien nākas saprast, ka apakšlondonieši nekāda maigā un piedodošā tauta nav.

Šajā daļā atklājas gan pirmās grāmatas noslēpumu un intrigu vaininieki (manas aizdomas bija pamatotas!), gan uzrodas jauni “sliktie tēli” ar saviem savtīgajiem mērķiem un nolūkiem, kuru īstenošanā tiek iesaistīti galvenie varoņi. Tomēr Džezebelu un viņas sabiedrotos par gluži ļauniem neuzskatīju, lai gan viņu metodes cīņā par taisnīgumu ir visai apšaubāmas.

Notikumi ir tikpat spraigi kā triloģijas pirmajā daļā – maģija, bēgšana, nodevība, jauni ienaidnieki un visam pa vidu Augšlondona draud jebkurā brīdī nogāzties no saviem augstumiem.

Ļoti jauki, ka nav nekādas uzbāzīgas romances starp Tanielu un Viktoriju, kā tas notiktu, ja šī būtu jebkura cita young adult autora grāmata. Ar laiku abi parāda savas jūtas, taču, manuprāt, tas attīstās pietiekami lēni, lai būtu ticami. Gan Viktorija, gan Taniels tomēr ir spējīgi uzmanību koncentrēt uz viņu situācijā svarīgākajām lietām – gan savu, gan daudzu citu cilvēku dzīvības glābšanu.

Tāpat kā “Dejā ar nāvi”, arī šīs grāmatas beigās Laura Dreiže pierādīja, ka veiksmīgi prot atstāt lasītājus nepacietīgi gaidām turpinājumu. Tiešām labi, ka tas ir tikai mēnesis.

Protams, nevar nepieminēt, ka vāki triloģijas “Danse macabre” grāmatām ir vienkārši apburoši. Noformējums noteikti palīdz uzturēt maģisko noskaņu, kas pārņem visu lasīšanas laiku.

Vērtējums – 4/5

Attēls no Zvaigzne ABC.